Konferences atklāšana

Pārstatot akcentus: literatūras vēstures vizualizācija “Latviešu literatūras vēstures” (1956–1963) sešos sējumos

Latviešu literatūra Ukrainā: īss pārskats

Pieminekļi un kultūrvēsturiskā atmiņa Kurzemē

Liepājas pilsētas Centrālās zinātniskas bibliotēkas Vecbibliotēkas fonda 17.–19. gadsimta franču valodas un literatūras apguves līdzekļi

Adrese: Pasta iela 3. Liepājas kultūridentitātes metafora (1950–1980)

Mirdzas Ķempes fenomens gelotoloģiskā tvērumā

Latviešu modernisms PSRS: Roberta Eidemaņa stāsti

Nogaidīšanas stratēģija kā opozicionāra prakse Latvijas Padomju rakstnieku savienībā

20. gs. 70. un 80. gadu latviešu romāni un to atkārtotie izdevumi pēc neatkarības atgūšanas

Notikumu Ventspilī Kurzemes cietokšņa (1944./45) laikā atspoguļojums latviešu dramaturģijā un prozā

Children’s Opera “Brundibár” by Hans Krása – Unique Stage History and Contemporary Significance / Hansa Krasas bērnu opera “Brundibár” – unikāla skatuves vēsture un mūsdienu nozīme

Bird Symbolism in the Decoration of the Dowry Chests in the Ethnographic Drawings from the Collections of the National Museum of Lithuania / Putna simbolisms pūra lāžu dekorācijās etnogrāfiskajos zīmējumos Lietuvas Nacionālā muzeja kolekcijās

The World War II and Present-day Conflicts in the Recent Polish Literature for Children and Young Adults / Otrā pasaules kara un mūsdienu konflikti jaunākajā poļu bērnu un jauniešu literatūrā (Fragments)

Koptā kritika sociālo mediju laikmetā

Teātra kritika pandēmijas laikā

Laikmetīgais muzikālais teātris un kritika: aktuālās problemātikas ieskicējums

Divi “Brandi” – kritikas spogulī

Laika koncepts Andrieva Niedras prozā

Ceļš uz savu valsti A. Brigaderes romānā “Kvēlošā lokā”

Valda Rūmnieka un Andreja Miglas biogrāfiskie romāni biogrāfiskās literatūras kontekstā

Romantiskā romāna žanrs latviešu autoru izpildījumā (2017–2022)

„Kaip žmonės veistis išmoko”: lyčių ir lytinių santykių kilmės aiškinimai etiologinėse sakmėse / “Kā cilvēki vairoties iemācījās”: dzimuma un seksuālo attiecību izcelsmes skaidrojumi etioloģiskajās teikās

H. Parlando gyvenamojo laiko idėjos (ir jų refleksija šiandienėje informatyviojoje atmintyje) / H. Parlanda – dzīves laika idejas (un to atspoguļojums mūsdienu informatīvajā atmiņā)

Kritikuojanti moteris šių dienų literatūros kritikos kultūrinės žiniasklaidos kontekste / Kritizējošā sieviete – mūsdienu literatūras kritikas kultūras mediju kontekstā

Sadedzināšanas un izcepšanas motīvs latviešu pasakās

“Sitam kaujam mazos ežus”: latviešu ucināmās dziesmas un to saturs

Materiāla atlases principi vācbaltiešu publicētajos tautasdziesmu krājumos 19. gadsimta 1. pusē

Dziesmu virknes kāzu apdziedāšanās tradīcijas kontekstā: īpatnības un problemātika

Melanholijas ģeogrāfija Egīla Ventera mikroromānā “Merilīna”

Metodoloģiskie risinājumi romānu sērijas “Mēs. Latvija, XX gadsimts” imagoloģiskajai analīzei

Dzīvnieks kā metafora Regīnas Ezeras 1970. gadu daiļradē

Dzīves rakstīšana: Veronikas Strēlertes piemērs

Gyvybės figūratyvinė raiška K. Skujenieko ir V. Braziūno poezijoje: mitiniai ugnies vaizdiniai / Dzīvības figuratīvā izpausme K. Skujenieka un V. Brazjūna dzejā: mītiskie uguns tēli

„Baltų draugija Vokietijoje”: kultūrinė sklaida viešosios diplomatijos kontekste / “Baltu biedrība Vācijā”: kultūras izplatība publiskās diplomātijas kontekstā

„Gero lietuvio” įvaizdžio formavimas ir reprezentacija Vokietijos DP stovyklose / “Labā lietuvieša” tēla izveide un reprezentācija Vācijas DP nometnēs

Kultūros refleksija lietuvių išeivių dienoraščiuose (V. O. Virkau, M. Gimbutienė) / Kultūras refleksija lietuviešu emigrantu dienasgrāmatās (V. O. Virkau, M. Gimbutiene)

Lietuvių literatūra ir kultūra Italijos istoriografijoje / Lietuviešu literatūra un kultūra Itālijas historiogrāfijā

Mūzikas mūsdienu pētniecības iespējas uzņēmējdarbības un mārketinga kontekstā

Tautas māksla un naivisma māksla keramikā Latvijā

Astoņstaru zvaigznes attēlojumi un nozīmes Niklāva Strunkes grāmatmākslā

Indriķis Laube latviešu rakstniecībā

Reālisms 19. un 20. gadsimta mijas latviešu literatūrā

Laikmetīgais reālisms: atkušņa laika literārā diskusija

Aleksandra Čaka darbība Rūdolfa Egles Literatūras studijā (1935–1939)

Padomju diskurss Jeļenas Katišonokas romānu triloģijā

Ar “Rakstu Avotu” pret lubu literatūras straumi: Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas grāmatu sērijas ideja un tās īstenojums (1932–1940)

Latviešu romāni pēdējā divdesmitgadē: literāri reliģisks teksts vai teksts ar reliģiskiem

Kultūras pieejamības koncepts un tā definēšanas problemātika

Frīdriha Bernharda Blaufūsa devums latviešu kultūrā – vēsturei veltītie teksti

Vārsmotie vēstījumi Liepājas un apkārtnes kapsētu epitāfijās

Daži pilsētas vizuālās semiotikas aspekti Jurija Lotmana simbolu teorijā

Kopceļu meklējot. Edvarta Virzas darbu recepcija trimdā un Latvijā 20. gadsimta 80. gados un Trešās atmodas laikā

Meklējot piederību pēctrimdas laikā. Daži aspekti Indras Gubiņas un Gunara Janovska dzīvē un daiļradē

Veronikas Strēlertes (ne)atgriešanās: trimdas un padomju literārās sadzīves konteksti

Apie Martyno Kromerio giminaičius Kaune XVI a. pirmojoje pusėje / Par Martīna Kromera (Martynas Kromeris) radiniekiem Kauņā 16. gs. pirmajā pusē

Rankraščiuose likusi LDK jėzuitų studentų kūryba: tarp tradicijos ir originalumo / LDK jezuītu studentu rokrakstos saglabātie darbi: starp tradīciju un oriģinalitāti

Apšvietos edukaciniai modeliai LDK didikų šeimose (Hilzenų, Oginskių ir Pliaterių šeimų pavyzdžiu) / Apgaismības izglītības modeļi LDK muižnieku ģimenēs (Hilzenu, Oginsku un Plāteru dzimtu piemērs)

Kultūrsocioloģiskie aspekti 20. gs. 20. gadu Latvijas prezidentu starptautiskā saskarsmē ar Baltijas un Ziemeļvalstu valstsvīriem un diplomātiem – runas un filmas fragments

Ģermānisko ideju popularizēšana žurnālā “Latvju Mēnešraksts” (1942– 1944)

Nacionālās un eiropeiskās atceres kultūras un kultūras atmiņas aspekti Latvijas kultūras pārstāvju intervijās (“Ir”, “Sestdiena” 2020–2022)

Literārās mistifikācijas mazā renesanse? Pseidonīmi izdevumā “Avīzes nosaukums”

Personiskās pieredzes stāsti par Sv. Agates brīnumiem

Drukātie periodikas avoti kā liecība par pirmo Latvijas sieviešu misionāru darbu

Luīze un Biruta Skujenieces. Izaicinājumi

Arābu literatūra 20. gs. otrajā pusē, kā sievietes identitātes meklējumi islāma feminisma ilūzijā

“Kurā datumā šogad 18. novembris?”: Melburnas latviešu kultūra trešajā paaudzē Austrālijā

Latvijas plašsaziņas līdzekļu saturs Latviešu Centra Minsterē apskatā “Lettische Presseschau” 2022. gadā

Teopoētiskā un izzinošā gadalaiku atklāsme latvju dainās

Pagātnes poetizācijas mehānismi: no Aristoteļa līdz mūsdienām

Gadsimts no dzejprozas līdz zibprozai latviešu un spāņu literatūrā

Prozas dramatizējumi latviešu profesionālajos teātros 21. gs.: kvantitatīvi statistiskais aspekts un analīze

Laikmeta komentārs teātra valodā:latviešu dramaturģija Rīgas Strādnieku teātra repertuārā

Horātijs latviskos pantos – Luda Bērziņa atdzejojumi

Tomasa Stērnsa Eliota “Nīkā zeme” pirms 30 gadiem un šodien: Ievas Lešinskas tulkojuma versijas

Aspazijas dzejas tulkojumi krievu valodā Viktora Tretjakova krājumā “Латышские поэты / в переводах Виктора Третьякова”

Zinātnisko rakstu krājuma “Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā” nr. 28 atvēršana. Kolektīvās monogrāfijas “Kurzemes rakstnieku silueti” nr. 5 atvēršana. Unikālas Liepājas vēstures liecības – Jirgena Šmita Liepājas pilsētas hronikas

“Šlāgeris” Latvijas kultūrā: mazpētīts, bet vai tādēļ mazsvarīgs?

Poetonīms – jauns termins labi zināmam jēdzienam valodā un literatūrā

Heroisma elementi vēlīnā staļinisma prozā: Arvīda Griguļa (1906–1989) un Ādu Hinta (1910–1989) piemērs

Pagātnes klātbūtne Ināras Vērzemnieks darbā “Starp dzīvajiem un mirušajiem”

Susivienijusios emigracijoje: The Baltic Women’s Council

Bibliotēku vietas identitāte kā naratīva konstrukcija. Teorētisks ieskats

Lietuvių išeivijos literatūros kritika: lyginamasis aspektas

Tulkošana kā jaunrade. “Skatuves mākslas tulkojumu antoloģija” piemērs

Zīmju parki: jaunradīti latviskās identitātes pieturpunkti ainavā

Senvēstures dažādās interpretācijas Andreja Miglas un Valda Rūmnieka romānos un Jāņa Lejiņa romānos

Vietas nozīme stāstījumos par dejošanu Pārdaugavā

Atgriešanās garša: Agates Nesaules romāns “Zudušie saulgrieži” gastropoētikas aspektā

Verstinės grožinės literatūros refleksija Lietuvos viešajame diskurse: pastarųjų metų tendencijos

Latviešu tautasdziesmās esošo lūgumu Dievam (dod, Dieviņi, nedod, Dievs u. c.) formulu teopoētiskais saturs

Rūdolfa Blaumaņa prozas dramatizējumu iestudējumi 21. gs. Latvijas profesionālajos teātros

Personīgās brīvības un mākslinieciskās brīvības mijiedarbība. Oļģerta Krodera gadījums

Latvijas PSR svētku/tradīciju katalogs: Latviešu folkloras krātuves [1600] kolekcija

“Visual poetry” as an innovation in Latvian and Lithuanian literary avant-garde

Izdzīvošanas spēks un dzīves vērtības Liepājas Universitātes folkloras arhīva dzīvesstāstos

Ēdiena reprezentācija Raiņa traģēdijā “Spēlēju, dancoju”

Režisors Eduards Miks. Brīvdabas lieluzvedumu prakse 20. gadsimta 30. gados

Jaunā cilvēka fenomens Anšlava Eglīša prozā

Psalmu dziedāšanas tradīcija Stirnienes draudzē

Aktuālie komunikatīvie un performatīvie aspekti izrādēs bērnu auditorijai Latvijas un Baltijas teātru festivālos

Ieskats baznīcu mūzikas dzīvē Liepājā 18.–19. gs

Baznīca, biedrības un krogs – trīs atšķirīgi sanākšanas un socializācijas veidi Augusta Deglava romānā “Rīga”

Galimų pasaulių atvertys: sistemų teorijos įrankis

Ekonaratoloģiska literārā teksta lasīšanas stratēģija

“Lietuva pēc piecdesmit diviem gadiem”. Česlava Miloša postemigrācijas dzejas aspekti

Vācu kultūras ietekmes loma igauņu rakstnieces Lidijas Koidulas daiļradē

Andreja Dripes publicistika 20. gs. 80. gados un tās ietekme uz pārmaiņām sabiedrībā

Literatūros vadovėliai pokario pabėgėlių stovyklose: tyrimų kryptys, problemos ir galimybės

Latvijas dabas un latviešu tēlojums Herberta fon Blankenhagena memuāros

Skatījums uz apkaimju robežām: Āgenskalna piemērs

Mārupītē noslīkusī kurpe: ilgtspējas aspekti Latvijas ekoteātra izrādēs

No kora Liepājā uz galvenajām lomām Berlīnē: tenors Arturs Priednieks-Kavara

Reliģijas pārmaiņas pārejas laikmetā A. Niedras prozā

Ebrejs vai žīds? Čigāns vai roms? – mūsdienu sabiedrības valodas uztverē

Gunārs Priede – Latvijas Padomju rakstnieku savienības valdes pirmais sekretārs (1974–1984)

Ko mēs līdz šim nezinājām par Herderu: mazpētītais un jaunatklātais CARD projekta pētījumā

Pēctrimda un transnacionālisms latviskas cilmes tekstu paradigmā

Latvijas nestabilās demokrātijas politiskās kultūras konstrukcijas politisko žurnālistu publikācijās drukātajā latviešu presē (2021–2022)

Konrāds Šulcs latviešu literatūras un preses vēsturē

Esoteric literature in 90’s Lithuania: essential features and cultural meaning(s)

Dvigubas egzilis: moterų rašytojų pozicija pokario lietuvių diasporoje

Valodas naratīvs: tāmnieku dialekta un kursisko izlokšņu skanējumi kā Kurzemes reģionālā diskursa zīme

Politiskās cīņas par Raini un Aspaziju

Grāmatu reklāmas 20. gadsimta 30. gadu periodikā: izdevniecības “Orients” un apgāda “Kaija” piemērs

“Tarybų Lietuvos rašytojų autobiografijos”: tarp pasakojimų ir nutylėjimų

“Tur pilnīgi cita pasaule”: Lucavsalas stāsti

Brīdis starp: piesātinātās pauzes V. Freiberga grāmatās “Kinomāna slimības vēsture” un “Viktora otrā grāmata”

Metateātris un tā izpausmes kultūras krīzes laikā

Ģeogrāfiskā telpa, digitālā kartēšana un sieviešu rakstniecības vēsture

Seminārs un diskusija „Humanitāro zinātņu digitālo resursu plašāka izmantojuma iespējas”

Diskusija „Teātris tekstā: robežu pārstatīšana”

May the Force Be with You: Ethnographic Access to the World of Film Production Workers

Teksta digitālā pētniecība Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas infrastruktūrā

Kad vecenīte ar meitiņu sarunājas: Ainas Pāvulītes un Lauras Andersones dzeja

Sievietes tēls latviešu socreālisma prozā 20. gadsimta 50. gados

Ģeogrāfiskie aspekti tipogrāfa G. Šrēdera iespiestajā latīņu kāzu dzejā Rīgā 17. gadsimta sākumā

Romānu klasifikācija latviešu literatūras vēstures tekstos līdz 1940. gadam

„Mazajam Princim” pa pēdām

Skaņas dizains no iestudējuma komponenta līdz suverēnai audioizrādei

Vīrusu epidēmija zinātniskās fantastikas žanra literatūrā

The Problems of Transit between Courland – The Grand Duchy of Lithuania – Prussia 1539–1541: Justice of Executors, Victims, Patrons

Šv. Kazimiero 500 m. sukakties minėjimo atgarsiai išeivijoje

Laikmetīgā deja: jēdziena definēšanas problēma Latvijā

Tematiskās un saturiskās tendences latviešu dzejnieku debijas dzejoļu krājumos 20. gadsimta 60. gados

Telpa: koncepcijas un definēšanas iespējas

No arhīva manuskripta līdz tekstu korpusam: garamantas.lv piemērs

Herberta Līkuma radošā darbība Rīgas Strādnieku teātrī (1926– 1934)

Digitālās biogrāfijas zināšanu apmaiņai un pētniecībai: literatura.lv piemērs

Latviešu valodas senāko rakstu pieminekļu transliterācija mūsdienu rakstībā: iepriekšējā pieredze un automatizācijas mēģinājumi

Anapus suvokimo ir tropo dualumo: kolektyvinės traumos vaizdavimas Leonardo Gutausko kūryboje

The Aspect of Christianity in the “Letters to the Klimases” by Vaižgantas

Liepājas Universitātes folkloras materiālu žanriskā daudzveidība un apstrādes problemātika

Jaunu formu meklējumi e-teātrī: pandēmijas laika pieredze

Federiko Garsija Lorka. Lauku triloģija Latvijas teātrī 2016– 2020

Revolūcijas [ne]poētika: Alvila Cepļa romāni

Simfoniskās mūzikas žanra attīstība Liepājā 20. gadsimta 70.– 80. gados

Latgaliešu mūzikas albumu nosaukumu poētika

Jelgavas meitene pasaulē: ieskats rakstnieces Indras Gubiņas dzīves ģeogrāfijā

Ārzemju ceļojumu iespaidu atspoguļojums Zigmunda Skujiņa romānā „Gulta ar zelta kāju”

Šiuolaikinė lietuvių proza ir autofiction

The Construction of the Reception of Rilke and the Contexts of the Soviet period

Contingency of the Bodily Experience in Texts of Poetry

Pandēmijas laika dienasgrāmatu krājuma veidošana.

Sirmās plaisas laikā latviešu literatūrā

Intertekstuālie kodi Liepājas kapu epitāfijās

Cognitive Poetics and Intelectual Lithuanian Literature: the Case of Ramūnas Klimas’s Short Stories

Operas un pandēmijas mācības

Svina un asins garša 21. gs. traumas naratīvos

No Aristoteļa līdz Jelinekai jeb luga, teātra teksts un „tekstvirsma”

Pārejas laikmeta cilvēka problēmas Andrieva Niedras romānā „Kad mēness dilst”

Mīts par Piramu un Tisbi no Ovidija „Pārvērtību” IV grāmatas. Atdzejojumu versijas

Latvijas Padomju rakstnieku savienības biedru braucienu sociālpolitiskie aspekti un tendences 20. gadsimta 70. un 80. gados

Sociālo tīklu viļņošanās. Diskusijas „Vai Latvijas kino trūkst sieviešu stāstu?” analīze

Dezinformācijas izplatīšanās tīkli un lietotāju emocijas sociālajos medijos

Dažādu jomu datu integrācija kā iespēja starpnozaru pētījumu veikšanai: lībiešu modelis

Vācu, baltvācu un latviešu attiecības Edvīna Dvingera romānā „Die letzten Reiter”

Kārlis Vatsons latviešu literārās kultūras vēsturē

Krišjāņa Barona jubileju fenomens latviešu folkloristikā

Suns un sieviete Regīnas Ezeras romānā „Varmācība”

Mūsdienu latgaliešu tekstu korpuss: paveiktais un nākotnes ieceres

Liepājas sabiedriskās bibliotēkas (1777–1799) revolucionārā literatūra

Latviešu rakstnieku diskursi medijos 2020./2021. gada pandēmijas laikā

Lietuvių rašytojai Bitės Vilimaitės novelių cikle „Portretai”

Teātra modeļu somatika jeb ko dara teātra režisors

Donkihotiskais indivīds S. Kirkegora, M. de Unamuno un K. Raudives filosofijā

Sakomponēt darbības kulmināciju. Ieskats režijas praksē

Trimdas publikāciju lasītāji padomju Latvijā

Latviešu dzejas kopkrājumi lietuviešu valodā

Dažu nozīmīgu krievu autoru darbu rezonanse Latvijā politiskā Atkušņa laikā

No aktiera uz performeri?

Žanra problemātika populārajā žurnālistikā