Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultāte,
Kurzemes Humanitārais institūts,
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts,
Lietuviešu literatūras un folkloras institūts,
Vītauta Dižā universitāte
aicina piedalīties Liepājas 29. starptautiskajā zinātniskajā konferencē
AKTUĀLAS PROBLĒMAS LITERATŪRAS UN KULTŪRAS PĒTNIECĪBĀ
Liepājas Universitātē
2023. gada 23.–24. martā.
2023
Konferences atklāšana
Pārstatot akcentus: literatūras vēstures vizualizācija “Latviešu literatūras vēstures” (1956–1963) sešos sējumos
Latviešu literatūra Ukrainā: īss pārskats
Pieminekļi un kultūrvēsturiskā atmiņa Kurzemē
Liepājas pilsētas Centrālās zinātniskas bibliotēkas Vecbibliotēkas fonda 17.–19. gadsimta franču valodas un literatūras apguves līdzekļi
Adrese: Pasta iela 3. Liepājas kultūridentitātes metafora (1950–1980)
Mirdzas Ķempes fenomens gelotoloģiskā tvērumā
Latviešu modernisms PSRS: Roberta Eidemaņa stāsti
Nogaidīšanas stratēģija kā opozicionāra prakse Latvijas Padomju rakstnieku savienībā
20. gs. 70. un 80. gadu latviešu romāni un to atkārtotie izdevumi pēc neatkarības atgūšanas
Notikumu Ventspilī Kurzemes cietokšņa (1944./45) laikā atspoguļojums latviešu dramaturģijā un prozā
Children’s Opera “Brundibár” by Hans Krása – Unique Stage History and Contemporary Significance / Hansa Krasas bērnu opera “Brundibár” – unikāla skatuves vēsture un mūsdienu nozīme
Bird Symbolism in the Decoration of the Dowry Chests in the Ethnographic Drawings from the Collections of the National Museum of Lithuania / Putna simbolisms pūra lāžu dekorācijās etnogrāfiskajos zīmējumos Lietuvas Nacionālā muzeja kolekcijās
The World War II and Present-day Conflicts in the Recent Polish Literature for Children and Young Adults / Otrā pasaules kara un mūsdienu konflikti jaunākajā poļu bērnu un jauniešu literatūrā (Fragments)
2022
“Šlāgeris” Latvijas kultūrā: mazpētīts, bet vai tādēļ mazsvarīgs?
Poetonīms – jauns termins labi zināmam jēdzienam valodā un literatūrā
Heroisma elementi vēlīnā staļinisma prozā: Arvīda Griguļa (1906–1989) un Ādu Hinta (1910–1989) piemērs
Pagātnes klātbūtne Ināras Vērzemnieks darbā “Starp dzīvajiem un mirušajiem”
Susivienijusios emigracijoje: The Baltic Women’s Council
Bibliotēku vietas identitāte kā naratīva konstrukcija. Teorētisks ieskats
Lietuvių išeivijos literatūros kritika: lyginamasis aspektas
Tulkošana kā jaunrade. “Skatuves mākslas tulkojumu antoloģija” piemērs
Zīmju parki: jaunradīti latviskās identitātes pieturpunkti ainavā
Senvēstures dažādās interpretācijas Andreja Miglas un Valda Rūmnieka romānos un Jāņa Lejiņa romānos
Vietas nozīme stāstījumos par dejošanu Pārdaugavā
Atgriešanās garša: Agates Nesaules romāns “Zudušie saulgrieži” gastropoētikas aspektā
Verstinės grožinės literatūros refleksija Lietuvos viešajame diskurse: pastarųjų metų tendencijos
Latviešu tautasdziesmās esošo lūgumu Dievam (dod, Dieviņi, nedod, Dievs u. c.) formulu teopoētiskais saturs
Rūdolfa Blaumaņa prozas dramatizējumu iestudējumi 21. gs. Latvijas profesionālajos teātros
Personīgās brīvības un mākslinieciskās brīvības mijiedarbība. Oļģerta Krodera gadījums
Latvijas PSR svētku/tradīciju katalogs: Latviešu folkloras krātuves [1600] kolekcija
“Visual poetry” as an innovation in Latvian and Lithuanian literary avant-garde
Izdzīvošanas spēks un dzīves vērtības Liepājas Universitātes folkloras arhīva dzīvesstāstos
Ēdiena reprezentācija Raiņa traģēdijā “Spēlēju, dancoju”
Režisors Eduards Miks. Brīvdabas lieluzvedumu prakse 20. gadsimta 30. gados
Jaunā cilvēka fenomens Anšlava Eglīša prozā
Psalmu dziedāšanas tradīcija Stirnienes draudzē
Aktuālie komunikatīvie un performatīvie aspekti izrādēs bērnu auditorijai Latvijas un Baltijas teātru festivālos
Ieskats baznīcu mūzikas dzīvē Liepājā 18.–19. gs
Baznīca, biedrības un krogs – trīs atšķirīgi sanākšanas un socializācijas veidi Augusta Deglava romānā “Rīga”
Galimų pasaulių atvertys: sistemų teorijos įrankis
Ekonaratoloģiska literārā teksta lasīšanas stratēģija
“Lietuva pēc piecdesmit diviem gadiem”. Česlava Miloša postemigrācijas dzejas aspekti
Vācu kultūras ietekmes loma igauņu rakstnieces Lidijas Koidulas daiļradē
Andreja Dripes publicistika 20. gs. 80. gados un tās ietekme uz pārmaiņām sabiedrībā
Literatūros vadovėliai pokario pabėgėlių stovyklose: tyrimų kryptys, problemos ir galimybės
Latvijas dabas un latviešu tēlojums Herberta fon Blankenhagena memuāros
Skatījums uz apkaimju robežām: Āgenskalna piemērs
Mārupītē noslīkusī kurpe: ilgtspējas aspekti Latvijas ekoteātra izrādēs
No kora Liepājā uz galvenajām lomām Berlīnē: tenors Arturs Priednieks-Kavara
Reliģijas pārmaiņas pārejas laikmetā A. Niedras prozā
Ebrejs vai žīds? Čigāns vai roms? – mūsdienu sabiedrības valodas uztverē
Gunārs Priede – Latvijas Padomju rakstnieku savienības valdes pirmais sekretārs (1974–1984)
Ko mēs līdz šim nezinājām par Herderu: mazpētītais un jaunatklātais CARD projekta pētījumā
Pēctrimda un transnacionālisms latviskas cilmes tekstu paradigmā
Latvijas nestabilās demokrātijas politiskās kultūras konstrukcijas politisko žurnālistu publikācijās drukātajā latviešu presē (2021–2022)
Konrāds Šulcs latviešu literatūras un preses vēsturē
Esoteric literature in 90’s Lithuania: essential features and cultural meaning(s)
Dvigubas egzilis: moterų rašytojų pozicija pokario lietuvių diasporoje
Valodas naratīvs: tāmnieku dialekta un kursisko izlokšņu skanējumi kā Kurzemes reģionālā diskursa zīme
Politiskās cīņas par Raini un Aspaziju
Grāmatu reklāmas 20. gadsimta 30. gadu periodikā: izdevniecības “Orients” un apgāda “Kaija” piemērs
“Tarybų Lietuvos rašytojų autobiografijos”: tarp pasakojimų ir nutylėjimų
“Tur pilnīgi cita pasaule”: Lucavsalas stāsti
Brīdis starp: piesātinātās pauzes V. Freiberga grāmatās “Kinomāna slimības vēsture” un “Viktora otrā grāmata”
Metateātris un tā izpausmes kultūras krīzes laikā
Ģeogrāfiskā telpa, digitālā kartēšana un sieviešu rakstniecības vēsture
2021
Seminārs un diskusija „Humanitāro zinātņu digitālo resursu plašāka izmantojuma iespējas”
Diskusija „Teātris tekstā: robežu pārstatīšana”
May the Force Be with You: Ethnographic Access to the World of Film Production Workers
Teksta digitālā pētniecība Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas infrastruktūrā
Kad vecenīte ar meitiņu sarunājas: Ainas Pāvulītes un Lauras Andersones dzeja
Sievietes tēls latviešu socreālisma prozā 20. gadsimta 50. gados
Ģeogrāfiskie aspekti tipogrāfa G. Šrēdera iespiestajā latīņu kāzu dzejā Rīgā 17. gadsimta sākumā
Romānu klasifikācija latviešu literatūras vēstures tekstos līdz 1940. gadam
„Mazajam Princim” pa pēdām
Skaņas dizains no iestudējuma komponenta līdz suverēnai audioizrādei
Vīrusu epidēmija zinātniskās fantastikas žanra literatūrā
The Problems of Transit between Courland – The Grand Duchy of Lithuania – Prussia 1539–1541: Justice of Executors, Victims, Patrons
Šv. Kazimiero 500 m. sukakties minėjimo atgarsiai išeivijoje
Laikmetīgā deja: jēdziena definēšanas problēma Latvijā
Tematiskās un saturiskās tendences latviešu dzejnieku debijas dzejoļu krājumos 20. gadsimta 60. gados
Telpa: koncepcijas un definēšanas iespējas
No arhīva manuskripta līdz tekstu korpusam: garamantas.lv piemērs
Herberta Līkuma radošā darbība Rīgas Strādnieku teātrī (1926– 1934)
Digitālās biogrāfijas zināšanu apmaiņai un pētniecībai: literatura.lv piemērs
Latviešu valodas senāko rakstu pieminekļu transliterācija mūsdienu rakstībā: iepriekšējā pieredze un automatizācijas mēģinājumi
Anapus suvokimo ir tropo dualumo: kolektyvinės traumos vaizdavimas Leonardo Gutausko kūryboje
The Aspect of Christianity in the “Letters to the Klimases” by Vaižgantas
Liepājas Universitātes folkloras materiālu žanriskā daudzveidība un apstrādes problemātika
Jaunu formu meklējumi e-teātrī: pandēmijas laika pieredze
Federiko Garsija Lorka. Lauku triloģija Latvijas teātrī 2016– 2020
Revolūcijas [ne]poētika: Alvila Cepļa romāni
Simfoniskās mūzikas žanra attīstība Liepājā 20. gadsimta 70.– 80. gados
Latgaliešu mūzikas albumu nosaukumu poētika
Jelgavas meitene pasaulē: ieskats rakstnieces Indras Gubiņas dzīves ģeogrāfijā
Ārzemju ceļojumu iespaidu atspoguļojums Zigmunda Skujiņa romānā „Gulta ar zelta kāju”
Šiuolaikinė lietuvių proza ir autofiction
The Construction of the Reception of Rilke and the Contexts of the Soviet period
Contingency of the Bodily Experience in Texts of Poetry
Pandēmijas laika dienasgrāmatu krājuma veidošana.
Sirmās plaisas laikā latviešu literatūrā
Intertekstuālie kodi Liepājas kapu epitāfijās
Cognitive Poetics and Intelectual Lithuanian Literature: the Case of Ramūnas Klimas’s Short Stories
Operas un pandēmijas mācības
Svina un asins garša 21. gs. traumas naratīvos
No Aristoteļa līdz Jelinekai jeb luga, teātra teksts un „tekstvirsma”
Pārejas laikmeta cilvēka problēmas Andrieva Niedras romānā „Kad mēness dilst”
Mīts par Piramu un Tisbi no Ovidija „Pārvērtību” IV grāmatas. Atdzejojumu versijas
Latvijas Padomju rakstnieku savienības biedru braucienu sociālpolitiskie aspekti un tendences 20. gadsimta 70. un 80. gados
Sociālo tīklu viļņošanās. Diskusijas „Vai Latvijas kino trūkst sieviešu stāstu?” analīze
Dezinformācijas izplatīšanās tīkli un lietotāju emocijas sociālajos medijos
Dažādu jomu datu integrācija kā iespēja starpnozaru pētījumu veikšanai: lībiešu modelis
Vācu, baltvācu un latviešu attiecības Edvīna Dvingera romānā „Die letzten Reiter”
Kārlis Vatsons latviešu literārās kultūras vēsturē
Krišjāņa Barona jubileju fenomens latviešu folkloristikā
Suns un sieviete Regīnas Ezeras romānā „Varmācība”
Mūsdienu latgaliešu tekstu korpuss: paveiktais un nākotnes ieceres
Liepājas sabiedriskās bibliotēkas (1777–1799) revolucionārā literatūra
Latviešu rakstnieku diskursi medijos 2020./2021. gada pandēmijas laikā
Lietuvių rašytojai Bitės Vilimaitės novelių cikle „Portretai”
Teātra modeļu somatika jeb ko dara teātra režisors
Donkihotiskais indivīds S. Kirkegora, M. de Unamuno un K. Raudives filosofijā
Sakomponēt darbības kulmināciju. Ieskats režijas praksē
Trimdas publikāciju lasītāji padomju Latvijā
Latviešu dzejas kopkrājumi lietuviešu valodā
Dažu nozīmīgu krievu autoru darbu rezonanse Latvijā politiskā Atkušņa laikā
No aktiera uz performeri?
Žanra problemātika populārajā žurnālistikā